—    Kas viņš tāds ir? — eiropietis vāciski jautāja. Abi apkalpes locekļi raudzījās uz viņu neizpratnē. Tad viņš savu jautājumu atkārtoja lauzītā arābu valodā.

Lemkas brālēns Jusels, jaunākais no abiem, pie- glaimīgi pasmaidīja.

—    Mans otrais novērotājs. Viņš neprot arābiski, ne arī to valodu, kurā jūs runājāt pirmīt.

«Intel» darbinieks nikni savieba seju.

—    Man nekas nav ziņots par pārmaiņām lidmašī­nas apkalpē. Kāpēc jūs ņēmāt līdzi otru novērotāju?

—    Lai uzmanītu pareizo kursu. Mums tagad jā­lido ļoti zemu, jo augstāk nav pietiekama gaisa spiediena.

Ne visai apmierināts ar atbildi, eiropietis vēlreiz pārbaudīja dokumentus, taču, neatradis tajos nekā­das vainas, uzsvieda tos uz galda. Jusels paņēma dokumentus un aizveda savu pavadoni uz apkalpes telpām, kur abi noģērba savus lidotāju kombinezo­nus. Jusela pavadonis bija Nīlsons.

—    Ļaunākais nu ir garām, — Jusels teica. — Ta­gad es aizvedīšu jūs pie savas māsīcas. Tur jūs būsiet drošībā. Viņas vīrs doktors Abu Zeķi sazināsies ar jums, cik drīz vien būs iespējams.

Nīlsons pamāja ar galvu.

—    Jo ātrāk, jo labāk.