Flemings izjuta gluži neprātīgu atvieglojumu, kad Lemka atvēra durvis un viņš aiz tās ieraudzīja Nīlsonu. Amerikānis klusēdams satvēra Fleminga roku, un šis rokas spiediens iedrošināja un nomierināja.
Donejai Nīlsona , ierašanās nozīmēja niecīgu cerības stariņu, kuru viņa visu laiku bija mēģinājusi noliegt, taču viņa vēl aizvien lāgā nesaprata, kāpēc gan Nīlsons ieradies Azaranā. Viņa ar Flemingu klusēdama klausījās, ko Nīlsons, ēzdams vīnogas, stāstīja par notikumiem Londonā. Nīlsons pateica, ka pirms Donejas ziņojuma saņemšanas viņi visi Londonā nonākuši galīgā strupceļā.
— Vai patiešām vēl ir kāda cerība? — Nīlsons jautāja Donejai.
— Ne lielāka par smilšu graudiņu tuksnesī.
Doneja pabīdīja sāņus mazo paplāti, uz kuras
Lemka bija pasniegusi Nīlsonam vakariņas, un izklāja uz galda žūksni papīru, kurus bija paslēpusi svārku jostā.
Viņa nepacietīgi izgludināja saburzītos papīrus un teica:
— Tie lielākoties ir DNS spirāles aprēķini. Šķiet, arī iums būs jāpiekrīt, ka skaitļotājs izdarījis ticamu analīzi. Cik noprotu, potenciāli tā ir baktērija. Bet noskaidrot molekulāro struktūru ir viena lieta un iegūt attiecīgos komponentus un sintezēt dzīvu organismu — tas ir pavisam kas cits. Taču iespējams, ka tā varētu radīt antibaktēriju, kas mums tik nepieciešama.