— Es neesmu nogurusi. Būšu šeit, cik vien ilgi vajadzēs, kaut tikai jūs varētu atpūsties!

Ekspedīcijas priekšnieks sarauca pieri, gribēdams kaut ko iebilst, taču vārdu maigais skanējums un zeltaini brūno acu sirsnīgais skatiens darīja savu. Noors pasmaidīja un klusēdams izgāja.

Nīza apsēdās krēslā, pārlaida acis aparātu skalām un iegrima dziļās pārdomās.

Viņai pretim melnoja spoguļekrāni, ar kuru palīdzību no centrālā komandpunkta varēja pārredzēt bezdibeni visapkārt raķetei. Dažādas krāsas zvaigžņu uguntiņas dzēla acīs kā nokaitētas adatas.

«Tantra» aizsteidzās garām planētai, un tās pievilkšanas spēks lika kuģim sašūpoties gravitācijas lauka mainīgās intensitātes dēļ. Ļauni zibošās majestātiskās zvaigznes mežonīgi lēkāja uz spoguļekrānu virsmas. Zvaigznāju apveidi mainījās tik ātri, ka tos bija grūti iegaumēt.

Planēta K-2-2N-88, kas auksta un nedzīva riņķoja ap savu tālo spīdekli, bija pazīstama kā ērta zvaigžņu kuģu tikšanās vieta… Taču šoreiz tikšanās nebija notikusi. Piektais riņķis… Nīza iztēlojās kuģi, kas samazinātā ātrumā joņo pa gigantisku riņķi, kura rādiuss — viens miljards kilometru, ik reizes aizsteidzoties priekšā gliemeža gaitā slīdošai planētai. Pēc simt desmit stundām zvaigžņu kuģis pabeigs piekto riņķi… Un kas tad? Erga Noora varenais prāts šobrīd sakopojis visus spēkus, lai atrastu labāko atrisinājumu.