— Es pamēģināšu, — viņš klusi teica, tad pievērsās Flemingam. — Pirmdien es runāšu ar mad- muazeli Gambulu.
Flemings viņam pateicās, tomēr šaubījās, vai šai sarunai būs kāda nozīme.
— Jauki, — viņš noteica. — Izdomāsim, ko īsti teikt, lai pamodinātu viņas sirdsapziņu, ja tikai Gambulai vispār tāda ir. Bet ar savām lietišķajām sarunām mēs nodarām pāri jūsu sievai. Galu galā ir taču atpūtas diena!
Nedaudzajās stundās, kuras viņi pavadīja kopā ārpus «Intel» ciemata saspīlētās atmosfēras, abu vīriešu draudzība kļuva ciešāka. Svētdienas rītā Abu aizveda Flemingu uz tempļa drupām, taču ilgi viņi tur nevarēja kavēties, jo vējš, kļuvis stiprāks nekā iepriekšējā dienā, rāva sev līdzi no stāvajām klintīm aiz tempļa veselu akmeņu krusu. Flemings izskaidroja Abu savu un Donejas teoriju par klimata maiņas iemesliem. To Abu varēja saprast, jo arī bija redzējis dažus skaitļotāja aprēķinus par jauno baktēriju jūras ūdenī.
Pēc brīvdienām tikko atgriezies ciematā, Abu lūdza sarunu ar Gambulu.
Viņa apsveica Abu ļoti priecīgā garastāvoklī.
— Doktor Zeķi, — viņa teica, — jūs esat pats pirmais, kas uzzināt, ka mēs izmēģinājām pārtvē- rējraķetes prototipu. Tas ir lielisks sasniegums. Tagad mēs šai jomā esam tikpat tālu kā Anglija. — Gambula nogaidoši smaidīja. — Varbūt arī jums ir kādas labas ziņas?
— Jā, madmuazele, tomēr vispirms lūdzu jūsu atļauju runāt par kādu citu tematu.
Vienā mirklī Gambulas laipnību nomainīja aizdomas.
— Ko jums vajag?
— Es runāju doktora Fleminga uzdevumā. Viņš ir pārliecināts, ka klimatisko apstākļu izmaiņā
Eiropā, Amerikā un arī šeit pie mums kaut kādā veidā ir iejaukts skaitļotājs un intelekts no Andromēdas ar savu vēstījumu.
Abu apklusa, Gambulas naidīgā izskata iebiedēts.