— Nīlsons paziņoja, ka ieradīsies laikā.
Nīlsons' ienāca pēc pāris minūtēm. Amerikānis
izskatījās novecojis, dēla nāve bija viņam smags trieciens.
Ministrs bez lieka ievada atklāja apspriedi:
— Mums nav iemesla un nav arī laika noņemties ar formalitātēm. Profesoram Nīlsonam nepieciešama jūsu palīdzība, Osborn. Nodibināta starptautiska komisija viņa vadībā, un mums nepieciešams cilvēks, kas spētu vadīt sekretariātu.
— Un būtu labi, ja tas būtu jūs, — Nīlsons teica nedabīgi aizsmakušā un skaļā balsī.
Osborns pajautāja Nīlsonam:
— Jums arī grūti elpot?
Nīlsons pamāja.
— Tā ir gandrīz visur, tomēr visļaunāk kalnos.
— Skotijas kalnu rajonu iedzīvotāju evakuācija jau sākusies, — ministrs sacīja. — Tā gan vēl nav oficiāli izziņota, tomēr ietilpst vispārējā plānā. Lai gan tagad vairs nav lielas nozīmes, kādā augstumā virs jūras līmeņa atrodies, — gaiss visur kļūst pārāk retināts.
Nīlsons piecēlās un piegāja pie galda, uz kura bija izklāta krāsainām spraudītēm izraibināta meteoroloģiskā karte.
— No Alpiem un Pirenejiem evakuēti jau visi iedzīvotāji. Panāciet, lūdzu, šurp, es parādīšu, ko esam paspējuši noskaidrot.
Ministrs un Osborns nostājās pie kartes blakus Nīlsonam.
— Šeit visur strauji krītas atmosfēras spiediens, — Nīlsons plašā lokā parādīja apgabalus no Šetlandes salām līdz Bretaņai, — kā arī visur citur, kur pārbaudi izdarīja mūsu pētniecības, kā arī flotes kuģi. Viszemākais gaisa spiediens ir virs Atlantijas okeāna ziemeļdaļas un Vidusjūras. Indijas okeānā un Klusajā okeānā apstākļi vēl nav tik ļauni, taču gaisa spiediens arī tur vairs nav normāls. Dabīgi, ka virs sauszemes esošās gaisa masas strauji pārvietojas, lai izlīdzinātu spiedienu, un tā arī rodas vētras un retinātā gaisa zonas.