Gambula strauji atmeta ar roku.

—           Vēstījumā par to nekas netika minēts, — viņa protestēja. — Nekas tamlīdzīgs arī nenotiks. Vēstī­jumā viss bija ļoti skaidrs un loģisks. Es gan redzēju postažu, taču ne tādu, par kādu stāstāt jūs. Un vēl vēstījumā tika pieminēta neaprobežota vara.

—           Ko jums pavēlēja darīt? — Doneja mudināja Gambulu.

Gambula bija aizdomājusies, atcerēdamās pie skaitļotāja ekrāna pavadīto nakti.

—           Valdīt, — viņa murmināja. — Visi zina, ka ne­pieciešama neaprobežota vara, tikai neviens pa īs­tam nepapūlējās to panākt. Tikai nedaudzi mē­ģināja …

—           Hitlers? Napoleons? — Doneja vedināja Gam­bulu uz tālāku atklātību.

Gambula nemaz neapvainojās.

—           Jā, — viņa piekrita, — tikai viņi nebija pie­tiekami ģeniāli un nesaņēma arī palīdzību no An­dromēdas intelekta. Jāupurē būs gandrīz viss, bet ne jau šādā veidā. Un ne tagad. Mēs vēl neesam sagatavojušies!

—    Cik liela ir jūsu vara? — Doneja jautāja.

—           Pietiekami liela šeit, Azaranā. Bet tas jau ir vēl tikai iesākums

—          Vēl ir iespējams viss, — teica Doneja. Tagad viņa zināja, kā izmantot otras sievietes alkatību un bailes.

—           Ko jūs ar to domājat? — viņa uzstājīgi pra­sīja.

—           Vēl ir iespēja, tiesa, ne pilnīgi droša, — Do­neja paskaidroja, — saglābt Zemes atmosfēru. Cerī­bas mums vēl ir. Mums palīdzēja skaitļotājs ar formulu, pēc kuras, šķiet, varētu sintezēt tādu kā an­tibaktēriju. Bet man vajadzīgi palīgi un attiecīga iekārta. Ja mēs gūsim panākumus, tad šī antibak- tērija būs jāražo masveidā un jāievada visās pasau­les jūrās.

Gambula aizdomīgi paskatījās uz profesori.

—    Bet kā jūs paspēsiet saražot baktēriju tik lielā daudzumā?

Doneja pacietīgi izskaidroja, ka, ja izdotos radīt antibaktērijas kultūru, tā augtu dabīgi un, iespē­jams, jaunā baktērija vairotos vēl ātrāk nekā tā, kas patlaban darbojas jūras ūdenī.