Ūdens mēģenes lejas daļā pamazām saduļķojās, tad duļķes kāpa aizvien augstāk un augstāk, līdz viss ūdens kļuva tikpat necaurspīdīgs kā pārējās mēģenēs.
— Diez, kā tas patīk zivīm, — Flemings norūca. — Vai jums ir kāda nojausma, kas tas īsti ir?
— Baktērija. Panāciet šurp!
Flemings sekoja Donejai pie galda, kur viņa ieslēdza apgaismojumu un nostādīja fokusā mikroskopu.
— Pavērojiet šo stikliņu!
Flemings ieskatījās mikroskopā, noregulējaī asumu un tad klusu iesvilpās. Uz stikliņa vibrēja apaļš organisms. Tas auga augumā acīm redzot un tad sadalījās. Pēc kādas pusminūtes notika atkal jauna dalīšanās. Flemings pacēla galvu.
— Vai jūs zināt, no kurienes tā radusies?
Doneja neko neatbildēja. No maza termostata viņa izņēma stikliņu, kuru ievietoja otrā mikroskopā.
— Šis te ir nedzīvs eksemplārs. Nav ne mazākās līdzības ar kādu no baktēriju grupām, kuras man zināmas. Kad apskatīsiet to, redzēsiet, ka tā ir visvienkāršākais organisms. Šķiet, šai baktērijai ir tikai viena ievērojama īpašība — spēja fantastiski āti i reproducēties. — Doneja brīdi vilcinājās. — Ja tā nebūtu iesprostota mēģenē, bet tās rīcībā būtu viss okeāns, kurā vairoties… — Viņa atkal apklusa.
Flemings atgriezās pie galda un domīgi noraudzījās uz mēģenēm ar kārtīgi uzlīmētajām etiķetēm.
— Uz etiķetēm atzīmēti gandrīz visi rajoni, kuros, kā ziņo B.B.C., plosās vēji, vētras un notiek visādas citādas jaukas lietas.
— Tā ir, — Doneja piekrita, — un vienu no šiem rajoniem mēs labi pazīstam. No turienes nāk ļoti piesātināts paraugs. — Viņa uzmanīgi, it kā baidīdamās no tās, paņēma mēģeni ar uzrakstu «Minčs». — No jūras šauruma starp Skotiju un Hebridu salām.
— Un šī šauruma austrumu krastā atrodas Tor- nesa, — Flemings papildināja. — Tātad?
— Kaut kur jau tas viss ir sācies, — Doneja atbildēja. — Tai vietā, kur baktērija radusies, ūdens piesātinātība bijusi lielāka nekā vēlāk inficētajos rajonos.