Neviens «Apziņas parazītu» izdevums nevar pretendēt uz galigumu. Mūsu mērķis ir bijis izkārtot faktus tā, lai tie veidotu nepārtrauktu stāstījumu. Kur uzskatījām par svarīgu, pievienojām materiālu no Ostina filozofiskajām apcerēm un īsu izvilkumu no ievada «Edmunda Huserla* suminājumam» Ostina un Reiha redakcijā. Sekojošais stāstījums, pēc šī izdevuma redaktoru domām, apstiprina viedokļus, ko viņi izvirzījuši darbā «Jaunas ziņas par «Pallādas» noslēpumu». Tomēr jāuzsver, ka tas nebija viņu mērķis. Viņi ir mēģinājuši aptvert visu būtisko materiālu un tic, ka šī apgalvojuma patiesīgums būs pierādīts, kad Ziemeļrietumu universitāte būs izdevusi Gilberta Ostina «Kopotus apcerējumus».
H. S., V. P.
Su. Henrija koledža, Kembridža. 2041. g.
(Sī nodala ir atšifrējums magnetofona ierakstam, ko izdarījis Dr. Ostins dažus mēnešus pirms nozušanas. To rediģējis H. F. Spensers1 .)
Tik sarežģītam stāstam kā šis nav nepārprotami skaidra izejas punkta; es tāpat nevaru izpildīt pulkveža Spensera ieteikumu «sākt no sākuma un turpināt līdz beigām», jo vēsture mēdz līkumot. Iespējams, varbūt vislabāk izstāstīt par savu cīņu ar apziņas parazītiem un pārējo atstāt vēsturnieku ziņā.
Tādā gadījumā mans stāsts sākas 1994.