ARABELLA-JŪRAS LAUPĪTĀJA MEITA

AINO PERVIKA

Aino Pervik

ARABELLA, MEREROOVLI TCTAR, Tallinn 1982, kirjaslus .Eesti raamat.

No igauņu valodas tulkojis Kārlis Mālbergs Māksliniece Dace Lielā

© Kārlis Mālbergs, tulkojums latviešu valodā, 1994

© Dace Liela, noformējums, 1994

Debesis virs jūras bija tumši violetā un zaļā krāsā. Brāzmaini vēja virpuļi saputoja tumstošo ūdeni.

Pa jūru, kurā brieda vētra, brauca kuģis. Vantis knakšķēja, masti brakšķēja un buras plakšķēja, kad uznāca pirmā pēkšņā vēja brāzma. Neganti lādēdamies, matroži rāpās mastos, lai ierēvētu buras.

Uz kapteiņa tiltiņa stāvēja bārdains vīrs ar lielu, kumpainu degunu un acīm kā degošām oglēm. Tas bija Daniels — ar iesauku Svins.

Šo kuģi sauca «Skorpions». «Skorpions» bija jūras laupītāju kuģis, tā matroži visi kā viens pirāti un Daniels viņu draudīgais vadonis.

Blakām vadonim stāvēja maza meitene, tērpu­sies platā buraudekla mētelī. Meiteni sauca Ara- bella, un viņa bija Daniela meita.

— Taisies, ka tiec, un nemaisies man pa kā­jām, — Daniels norūca uz Arabellu. — Tu taču redzi, ka tuvojas vētra. Mums ar vīriem būs ko rauties. Pazudi kajītē!

Arabella izlikās, it kā nebūtu neko dzirdējusi.