Viņš tūliņ iesāka pārlūkot savu jauno mājokli; izstaigāja to no pagraba līdz pat bēni­ņiem. Viņam iepatikās šis vienkāršais, tīrais, puritāniski nopietnais, bet labi iekārtotais nams. Tas viņam likās gluži kā skaists gliemežvāks, bet ar gāzi apgaismots un apsildīts gliemežvāks, jo oglekļa ūdeņradis piegādāja kā gaismu, tā siltumu. Otrajā stāvā Āķis viegli atrada viņam nodomāto istabu. Arī tā bij patīkama. Elektriskie zvani un dzirdes caurules to savienoja ar apakšstāva telpām. Pulkstenis uz kamīna bij saskaņots ar Fileasa Foga guļamistabas pulksteni, abi aparāti sita vienā un tai pašā sekundē.

«Taisni tā, kā es vēlējos,» Āķis pats sev teica.

Viņš ievēroja arī virs pulksteņa piespraustu kādu zī­mīti. Tā bij sulaiņa dienas uzdevumu programa. Tajā bij atzīmēts it viss, sākot no pulksten astoņiem rītā, kad Fileass Fogs mēdza celties, līdz pusdivpadsmitiem, kad viņš izgāja no mājas, lai Reformatoru klubā ieturētu brokastis. Vissīkākie uzdevumi — tēja ar cepeti asto­ņos un divdesmit trijās minūtēs., ūdens bārdas skūšanai deviņos trīsdesmit septiņās, frizūra bez divdesmit minū­tēm desmitos utt. No pusdivpadsmitiem priekšpusdienā līdz pusnaktij, kad kārtīgais džentlmenis gāja gulēt, viss bij paredzēts, atzīmēts, iekārtots. Āķis ar lielu lab­patiku izstudēja šo programu un iekala atmiņā tās da­žādos paragrafus.