Viselementārākā piesardzība neļauj teikt, ka šī puiša straujais raksturs saskaņotos ar viņa kunga dabu. Vai Āķis bij tas sulainis, kādu tieši vajadzētu viņa kungam? Par to tikai vēlāk varēs spriest. Viņš vienīgi vēlējās atpūsties pēc diezgan klaidonīgi pavadītās jaunības, kā tas mums jau zināms. Dzirdējis slavējam angļu metodismu un vispār pazīstamo šo džentlmeņu aukstasinību, viņš bij ieradies Anglijā meklēt laimi. Bet līdz šim liktenis viņam nebij bijis novēlīgs. Viņš nekur nebij varējis iedzīvoties. Bij jau kalpojis desmit vietās. Visās šajās mājās cilvēki bij fantasti, nepastāvīgi, piedzīvojumu meklētāji un svešu zemju apceļotāji, tie nebij Āķa gaumē. Viņa pēdējais kungs, parlamenta loceklis jaunais lords Longsferijs, pēc Heimarketa austeru krodziņos pavadītas nakts visai bieži pārradās māiās uz policistu pleciem. Āķis, par visu vairāk gribēdams cienīt savu kungu, iedrošinājās tam pateikt dažus pieklājīgus aizrādījumus, bet tika strupi noraidīts un tad uzteica vietu. Viņš uzzināja, ka Fileass Fogs meklē sulaini un ievāca ziņas par šo džentlmeni. Cilvēks ar tik kārtīgu dzīves veidu, kas negulēja ārpus mājas, neceļoja,nevienu pašu dienu nepalika prom, viņam bij īsti pa prātam. Viņš pieteicās un tika pieņemts ar mums jau zināmiem noteikumiem.
Pēc pulksten pusdivpadsmitiem.' Āķis tātad bij viens pats Seviļielas namā.