Fileass Fogs devās tieši ēdamistabā, kuras deviņi logi bij atvērti uz skaistu parku ar rudens zeltotiem kokiem. Tur viņš mēdza nosēsties pie sava parastā galda, kur viņam brokastīs jau bij nolikts sevišķs uzkožamais: vārīta zivs speciālā izsmalcinata mērcē, sārts bifšteks ar sēņu rotājumu, rabarberu un jāņogu kūkas, gabaliņš siera, to visu apslacīja dažas lieliskas tējas tases — Reformatoru kluba specialitāte.
Četrdesmit septiņas minūtes pēc divpadsmitiem šis džentlmenis piecēlās un iegāja lielajā, grezni iekārtotā salonā, kura sienas rotāja gleznas dārgos ietvaros. Tur sulainis viņam pasniedza vēl neaiztiktu avīzes «Times» numuru, un Fileass Fogs ar veikli ievingrinātu roku sāka visai grūto atlocīšanas procedūru. So avīzi Fileass Fogs lasīja līdz pulksten trim un četrdesmit piecām minūtēm, bet «Standard» līdz pusdienām.
Divdesmit minūtes pirms sešiem džentlmenis atgriezās lielajā salonā un nodziļinājās avīzē «Morning Chro- nicle».
Pusstundu vēlāk ieradās vairāki citi Reformatoru kluba locekļi, sapulcēdamies ap kamīnu, kurā kvēloja ogles. Tie bij Fileasa Foga parastie partneri, tādi paši kaislīgi vista spēlētāji kā viņš: inženieris Endrju Stjuarts, baņķieri Džons Silivans un Samuels Faientins, aldaris Toms Flanagans un Gotjē Ralfs, viens no Anglijas bankas direktoriem, visi bagāti un ievērojami cilvēki pat šajā klubā, kura locekļi bij rūpniecības un finansu pasaules virsotnes.