— Nu, Ralf, — Toms Flanagans ierunājās, — ka ir ar zādzības lietu?
— M,vn šķiet, — Endrju Stjuarts iebilda, — ka bankai gan būs jāzaudē tās nauda.
— Nedomāju vis, — Gotjē Ralfs atbildēja. — Esmu pārliecināts, ka mēs zagli noķersim. Veiklākie policijas inspektori ir izsūtīti pa visu Eiropu un Ameriku, uz visām galvenajām iebraucamo un izbiaucamo ostu pilsētām; tam kungam grūti nāksies izsprukt no viņu nagiem.
— Bet kaut kādas ziņas par zagli taču jau ievāktas? — Endrju Stjuarts apvaicājās.
— Vispirms tas nav nekāds zaglis, — Gotjē Ralfs, nopietni atbildēja.
— Kā? Zaglis nav tas subjekts, kas nočiepis piecdesmit pieci*tūkstoši mārciņu sterliņu banknotēs?
— Nē, — Gotjē Ralfs atbildēja.
— Nu, tad jau viņš laikam būs kāds fabrikants? —- Džons Silivans ieteicās.
— Avīze «Morning Chronicle» apgalvo, ka viņš esot džentlmenis.
To piebilda Fileass Fogs, kura galva patlaban iznira no apkārt sakrautām papīra grēdām. Lidz ar to Fileass Fogs apsveica savus kolēģus, un tie viņa sveicienam atbildēja.
Atgadījums, ko tagad dedzīgi apsprieda visas angļu avīzes, bij noticis pirms trim dienām, divdesmit devītajā septembrī. Angļu bankas galvenajam kasierim no galda bij nozudis banknošu sainis, kurā atradās ārkārtīgi liela summa — piecdesmit pieci tūkstoši mārciņu sterliņu.