Misters . Fogs bij jau sakārtojies. Rokā viņš turēja kontinenta dzelzceļu sarakstu ar visām ceļojumam ne­pieciešamām ziņām. Viņš paņēma no sulaiņa somu, at­vēra to un ieguldīja vēl prāv.u saini banknošu, kas noder visās zemēs.

—   Vai jūs neesat ko piemirsis? — viņš vaicāja.

—   Nē, kungs.

—   Manu lietusmēteli un pledu?

—   Tie ir še.

—   Labi. Ņemiet somu.

Misters Fogs sniedza somu Āķim.

—   Un uzmaniet to labi. Tur ir divdesmit tūkstoš mārciņu sterliņu.

Soma tikko neizkrita Āķim no rokām, it kā tās div­desmit tūkstoš mārciņas būtu zelta un krietni smagas.

Kungs un sulainis izgāja laukā, durvis tika aizslēg­tas ar divkāršām atslēgām.

Ormaņu piestātne bij turpat Seviļielas galā. Fileass

Fogs un viņa sulainis iesēdās ratos un pavēlēja ātri braukt uz Ceringkrosa staciju, no kuras sākās viens no dienvidaustrumu dzelzceļa līnijas nozarojumiem.

Divdesmit minūtēs uz astoņiem ormanis apturēja pie stacijas sētas. Āķis izlēca laukā. Viņa kungs,tam sekoja un samaksāja par braucienu.

Sajā brīdi kāda nožēlojama ubadze dubļainām, ba­sām kājām, galvā nobružātu cepuri ar noplukušu spalvu, savas skrandas pārsegus! ar caurumainu lakatu un bērnu pie rokas vezdama, tuvojās misteram Fogam un lūdza kādu dāvanu.