Misters Fogs izvilka no kabatas divdesmit ginejas, kuras bija vinnējis vista spēlē, un pasniedza ubadzei.

—   Saņemiet, mīļā sieviņ, — viņš teica, — labi, ka es jūs satiku.

Tad viņš steidzās tālāk.

Āķa acīs iezagās it kā valgums. Kungs bij kļuvis mazliet tuvāks viņa sirdij.

Līdz ar misteru Fogu viņš iegāja stacijas lielajā uz­gaidāmā zālē. Tur Fileass Fogs pavēlēja Āķim apgādāt divas pirmās klases biļetes līdz Parīzei. Tad pagriezies viņš ieraudzīja savus piecus Reformatoru kluba kolēģus.

—   Kungi, — viņš teica, — es aizbraucu, un pēc'dažādo valstu vīzām uz manas pases jūs varēsiet kontro­lēt mana ceļojuma gaitu.

—   Ak mister Fog, — Gotjē Ralfs pieklājīgi atbil­dēja, — tas nemaz nav vajadzīgs. Mēs paļaujamies uz jūsu džentlmeņa goda vārdu.

—   Tomēr tā būs labāk, — misters Fogs atbildēja.

—   Vai neesat aizmirsuši, kad jums jāatgriežas? — Endrju Stjuarts apvaicājās.

—   Pēc astoņdesmit dienām, — misters Fogs atbil­dēja, — sestdien, 1872. gada divdesmit pirmajā de­cembrī, astoņos četrdesmit piecās minūtēs vakarā. Uz redzēšanos, kungi!

Pulksten astoņos un četrdesmit minūtēs Fileass Fogs un viņa sulainis ieņēma savas vietas vienā un tai pašā kupejā. Astoņos četrdesmit piecās minūtēs atskanēja lo­komotīves svilpiens, un vilciens sāka kustēties.