— Man šis vārds patīk, — džentlmenis atbildēja. — Jūs man ieteica. Man ir labas ziņas par jums. Vai jums mani noteikumi ir zināmi?
— Jā, cienījamais kungs.
— Labi. Cik rāda jūsu pulkstenis?
— Vienpadsmit un divdesmit divas minūtes, — Āķis atbildēja, izvilcis no savas ārkārtīgi dziļās kabatas milzīgu sudraba pulksteni.
— Jūsu pulkstenis ir vēlāks, — misters Fogs aizrādīja.
— Lai kungs mani atvaino, tas nevar būt.
— Par četrām minūtēm vēlāks. Bet tas nav no svara. Iegaumējiet tikai starpību. Tātad no pulksten vienpadsmitiem divdesmit deviņām minūtēm priekšpusdienā 1872. gadā ceturtajā oktobrī jūs skaitāties manā dienestā.
To teicis, Fileass Fogs paņēma savu cepuri, ar kreiso roku kā automāts uzlika to galvā un izgāja, nebildis vairāk ne vārda.
Āķis dzirdēja ielas durvis aizveramies pirmo reizi: tur izgāja viņa jaunais kungs. Tad viņas vērās otro reizi — aizgāja viņa priekštecis Džems Forsters.
Āķis palika viens pats Seviļielas namā.
Otrā nodala
Āķis pārliecināts, ka beidzot viņš atradis Ideālu kungu
«Nu,» sākumā mazliet pārsteigtais Āķis nodomāja, «šitādus «žirgtus» kungus esmu jau redzējis Tiso kundzes salonā.» /
Te jāpiebilst, ka Tiso kundzes džentlmeņi bij vaska figūras, kuras londonieši labprāt gāja aplūkot un kurām trūka vienīgi valodas.