Tajā īsajā brīdī, kamēr Fileass Fogs bij te, Āķis paguva gan aši, bet tomēr diezgan vērīgi aplūkot savu nākamo kungu.
Tam varēja būt ap četrdesmit gadu, viņš bij slaida auguma, bez mazākās aptaukojuma pazīmes, gaišiem matiem un vaigu bārdu, gludu pieri bez vismazākām krunciņām deniņos; viņa seja bij drizāk bāla nekā sārta, zobi veselīgi un balti. Likās, ka viņam vislielākā mērā piemīt tā īpašība, ko fizionomisti sauc par «mieru darbībā» un ko var novērot pie visiem tiem, kas mazāk runā, bet vairāk dara. Mierīgs, flegmātisks, spodrām acīm ar nekustīgiem plakstiņiem, tas bija pilnīgi aukstasinīga angļu tipa cilvēks, kādi diezgan bieži sastopami šajā zemē u,n kurus tik lieliski attēlojusi Andželika Kaufmane, piešķirdama tiem mazliet akadēmisku izskatu. Novērots dažādos dzīves gadījumos, šis džentlmenis visā savā rīcībā šķita īsti līdzsvarots, gluži kā Leruā vai Ernšoā hronometrs. Jau Fileasa Foga roku un kāju izteiksme rādīja, ka viņš ir pati personificētā pre- cizitā'te, jo tiklab dzīvnieku kā cilvēku locekļi ir viņu iekšējo īpašību izpausmes orgāni.
Fileass Fogs bij pieskaitāms tiem matemātiski noskaņotiem cilvēkiem, kuri nekad nesteidzas, bet vienmēr ir spējīgi darboties, taupot savus soļus un kustības. Nekad viņš nemeta lieku līkumu, allaž izvēlēdamies īsāko ceļu. Pat veltu skatienu viņš nekad nepameta uz griestiem.