Ojārs Ozoliņš
ATNĀCĒJI NO SAULLĒKTU PUSES
no aizvēstures dzīlēm
Ojāra Ozoliņa darbs par senās Tālavas dzīves ziņu, kosmoloģisko sakārtotību, vērtīgs ar to, ka tas ir netradicionāls, nepakļauts ne materiālistiskiem (marksistiskiem), ne citiem vēstures pētnieku iepriekšpieņēmumiem un nostājām, kas no vienas puses var būt gan ceja rādītāji, gan arī iztēles apcirpēji.
Senlatvieši neapšaubāmi bija kultūrtauta, bet izcelt tās gara darinājumus no aizmirstības dzīlēm ir gaužām grūti.
Filoloģijas doktors Kārlis Polis 1962.gadā Nebraskā izdotā vēstures pētījumā "Dievs un dvēsele kā reliģiozs priekšstats aizkristisko latviešu tradīcijās" raksta - "Uzskatu par baltu barbariem ordenis un bruņniecība izplatīja un atbalstīja visiem līdzekļiem, lai maldinātu Eiropas sabiedrisko domu. Šis maldināšanas veids un kristietības izkārtne deva kareiviskajam bīskapam Albertam (1129.-1199.) patīkamu iemeslu attaisnot krusta karotāju vervēšanu un militāri absolūtās patvaldības nodibināšanu", (ll.lpp.)
Tādi vārdi pēc 1991.gada asiņaina janvāra Baltijā skan gaužām mūsdienīgi. Pat tagad, radio un televīzijas laikmetā, pasaules doma tika centīgi maldināta, Baltijas valstu tautas tika attēlotas kā barbari, ļaundari, slepkavas.
Sociālisma laikā gandrīz pilnīgi tika iznīcināti Baltijas tautu īstās vēstures pieraksti, noslēpti tās kultūras sasniegumi.