Krustnešiem šādu melno darbu izdarīt tajos laikos, kad pilīs glabājās tikai berzu tāšu raksti, bija nesalīdzināmi vieglāk. Iekarotāju melu ietekmē, manuprāt, mums vēl šobrīd daudzi priekšstati par Senlatviju ir ačgārni.

Atcerēsimies leģendāro kultūrtautu etruskus, kas pirms daudziem gadu tūkstošiem pazuda. Mikla par indoeiropiešu pirmtautu, tas ir, mušu senču saknēm, vēl nav atminēta. Lai gan pērsi un Indijas ārieši ir baltiem rada - tās nav saknes, tie ir zari.

Pastāv hipotēze, ka mūsu senči pie Baltijas jūras ieradušies pirms 5- 6 tūkstoš gadiem. Un jau tad pratuši audzēt mājlopus, art un sēt. Tas ir ticami, jo baltu cilšu apdzīvotais areāls tiem laikiem bijis milzīgs - no Baltijas jūras un Dņepras līdz Volgai.

Leišu un latviešu valodas ir vecākas par grieķu un latīņu valodām, tās ir gadu tūkstošus nemainīgas. Tāpat gadu tūkstošos nemainīgs ir baltu lineārais ģeometriski dekoratīvais stils.

Daži pētnieki domā, ka baltu ēkas uzlūkojamas par grieķu tempļu pirmparaugu.

Savā darbā K. Polis citē franču filoloģijas profesoru A.Melletu - "…Baltu valodas tautas, pirms tās no vienas puses ieslēdza ģermāņu tautas un no otras - slāvu tautas, ir izspēlējušas savu vēsturisko lomu. Baltu tautām - latviešiem un leišiem pieder Eiropas vecākā civilizācija, kas ir senāka par grieķu un romiešu civilizāciju." (A.Meillet "Introduction a la Grammaire des langues indo-europiennes". Paris 7 c ed. 1934.)