"Linden hoff' ir kļūdaini uzrakstīts vācu nosaukums, bet vācieši savukārt daudzus latviskos vietvārdus ir vienkārši pārtulkojuši (die Linde = liepa) vieglākai izrunai un sapratnei. Tikpat labi pirmie vācu muižnieki dabā varēja sastapties ar pagānu svēto liepu vai liepu svētbirzi ap sakrālo centru, vai ari dzinlet stāstījumus par liepu - pasaules koku, un centas to izskaust no ļaužu prātiem, ieviešot vietai vācisku nosaukumu. Miūžu nosaukumos pārāk dedzīgi vienmēr meklē sakaru ar kādu muižas īpašnieka vai arendatora vārdu, bet nevajadzētu aizmirst, ka vārdu virknē gadsimtu garumā bieži var atrast kādu sakritību ar izkropļotiem latviskiem nosaukumiem. Piemēram, ne jau visos Brenguļos un Brenguļu muižās bija saimnieks barons Vrangels. Ar tīri latvisko brenguli (brengs, brangs = ražens, dūšīgs, pamatīgs) Latvijā zināmi 11 vietu nosaukumi, no kurām tiktu 2 saistas ar muižām.

Kad vidzemnieku senči caur Lietuvas vidieni pārnaca uz Daugavas labo krastu, kas pēc arheologu secinājumiem noticis 6. 7.g.s., viņi šeit atrada mežiem bagātu mazapdzīvotu zemi, kurā sāka audzēt savas pasaules koku. Daugava vislielāko līkumu pret ziemeļiem izliec pie Kokneses, kur labajā krasta ir Pērses ieteka Šī dievīgā upe sākotnēji tek tieši no ziemeļiem, bet tad pagriežas pret ziemeļrītiem, un tad ar labā krasta divām pietekām atkal pret ziemeļiem. Tās visas ir dievīgas, labas zīmes dabā, kuras vairs neprotam saskatīt, lai gan daudzas vietas joprojām tiek apjūsmotas kā dievīgas.