Mana otrā apmācības cikla laikā dons Huans pielika īpašas pūles, lai iemācītu mani "redzēt". Acīmredzot viņa zināšanu sistēma ļāva semantiski (*pēc nozīmes (Red.)) izšķirt "skatīšanos" un "redzēšanu" (looking vs seeing) kā divus atšķirīgus uztveres veidus. "Skatīšanās" nozīmē to parasto veidu, kādā mēs esam pieraduši uztvert pasauli, turpretim "redzēšana" nozīmē sarežģītu procesu, pateicoties kuram zināšanu cilvēks nepastarpināti uztver pasaules lietu dziļāko "būtību".
Lai atspoguļotu sarežģīto mācību procesu lasītājam viegli uztveramā formā, es saīsināju garos dialogus un izrediģēju savus sākotnējos lauka pierakstus. Esmu pilnīgi pārliecināts pat to, ka mans notikumu atstāsts neizmainīja dona Huana pamācību patieso jēgu. Mana redaktora darba mērķis bija, saglabājot sarunu dabisko norisi un maksimāli atspoguļojot notikumu iekšējo psiholoģisko saturu, ar reportāžas līdzekļiem atklāt lasītājam visu apmācības procesa dramatismu un spriedzi. Katra nodaļa veltīta vienai dona Huana "mācību stundai", kuras viņš, kā likums, mēdza apraut pusvārdā; tālab katras nodaļas dramatiskā izskaņa nebūt nav mans literārais izgudrojums, bet gan dona Huana apmācību manieres raksturīga iezīme. Droši vien uz to tika balstīts mnemoniskais (*Tas, kas palielina atmiņas apjomu, atvieglo iegaumēšanu.(red.)) paņēmiens, kas palīdzēja man saglabāt atmiņā šo mācību stundu dramatismu un nozīmību.