Atsevišķi pielietojot katru no šiem haluciogēniem, viņš izsauca manī, savā skolniekā, specifiskus izkropļo­tās uztveres stāvokļus, kurus es saucu par "neparastās realitātes stāvokļiem" (nonordinary reality). Es izmantoju vārdu "realitāte" tāpēc, ka dona Huana pasaules apraksta sistēmas pamatā bija pār­liecība par to, ka apziņas stāvokļi pēc jebkura šī auga pielietojuma bija nevis halucinācijas, bet konkrēti, lai gan ari neparasti ikdienas dzīves realitātes aspekti. Dons Huans uztvēra šos neparastās reali­tātes stāvokļus nevis tā, "it kā tie būtu" reāli, bet "kā" reālus.

Klasificēt augus kā halucinogēnus, bet stāvokļus, kurus tie pro­ducē, kā neparasto realitāti, tas, protams bija mans personīgais iz­gudrojums. Dons Huans izprata un skaidroja šos augus kā līdzek­ļus, kuru uzdevums ir aizvest jeb nogādāt cilvēku pie dažiem bez­personiskiem "spēkiem", bet stāvokļus, kurus tie producē, kā "tik­šanās", kuru laikā mags cenšas iemācīties kontrolēt šos spēkus.

Peijoti viņš sauca par Meskalito (Mescalito) un paskaidroja, ka Meskalito ir vēlīgs skolotājs un cilvēku aizstāvis. Viņš māca, kā "pareizi dzīvot". Peijoti parasti lieto magu pulcēšanās reizēs, kuras sauc par "mitotām" (mitote) un kuru mērķis ir pareizas dzīvošanas mācību stundas.

Velnābolu un sēnes dons Huans uzskatīja par cita veida spē­kiem. Viņš sauca tos par "sabiedrotajiem" (allies) un apgalvoja, ka tos var vadīt; faktiski mags iegūst savu spēku, vadot sabiedrotos. No šiem diviem spēkiem dons Huans deva priekšroku sēnēm. Viņš apgalvoja, ka spēks, kuru satur sēnes, ir viņa personīgais sabiedro­tais, un sauca to par "dūmu" jeb "dūmiņu" (the little smoke).