Man iepatikās viņa izteikumu vispārējā ievirze. Tajā nebija ne izmisuma, ne žēluma pašam pret sevi.
1961. gadā, gadu pēc mūsu pirmās tikšanās, dons Huans man atklāja, ka viņam ir zināmas slepenas zināšanas par ārstniecības augiem, ka viņš ir bruho. Spāņu vārdu "bruho" var tulkot kā "mags", "zintnieks", "dziednieks". Kopš šī brīža mūsu attiecības izmainījās. Es kļuvu par viņa mācekli, un nākamo četru gadu laikā viņš centās man iemācīt maģijas noslēpumus. Par to es uzrakstīju grāmatu "Dona Huana mācības: jaki indiāņu zināšanu ceļš".
Mēs sarunājāmies spāniski, un, pateicoties tam, ka dons Huans lieliski pārvaldīja šo valodu, man izdevās iegūt viņa pasaules apraksta sistēmas sarežģīto jēdzienu detalizētu skaidrojumu. Es nosaucu šo sarežģīto un labi sistematizēto zināšanu atzaru par maģiju (sorcery), bet viņu pašu par magu (sorcerer), jo tieši šīs kategorijas viņš lietoja mūsu sarunās. Taču sarežģītāku un dziļāku spriedelējumu kontekstā maģijas apzīmēšanai viņš izmantoja teicienu "zināšanas" (knowledge), bet magu dēvēja par "zināšanu cilvēku" (the man of knowledge) vai "to, kas zina".
Apmācības un savu zināšanu nodošanas procesā dons Huans izmantoja trīs plaši pazīstamus psihotropos augus: peijoti (Lophop-hora Williamsii), velnābolu (Datura inoxia) un kaut kādu Psilocybe dzimtas sēņu sugu.