TŪVE JANSONE
BīstamĀ vasara
Vivikai
PIRMĀ NODAĻA Par tāss kuģīti un vulkāna izvirdumu
Trollīša Mumina māmiņa sēdēja saulītē uz kāpnēm un meistaroja tāss kuģīša takelāžu.
«Ja atmiņa mani neviļ, tad buriniekam aizmugurē ir divas lielas buras un priekšā pie bugsprita vairākas mazas, trīsstūrainas, viņa rātoja.
Visgrūtāk bija veidot stūri un vispatīkamāk kravas telpu. Tai Mumina māmiņa bija iztaisījusi no tāss ļoti mazu vāku, un, kad viņa to uzlika, tas bija pašā laikā un plānās malas cieši piegulēja klājam.
«Katram gadījumam, ja nu uznāktu vētra, viņa pie sevis noteica un laimīga nopūtās.
Pievilkusi ceļgalus pie zoda, māmiņai blakus uz kāpnēm sēdēja un skatījās Bumbulītes meita. Viņa vēroja, kā trollīša Mumina māmiņa piestiprina tauvas ar kniepadatām, kuru galviņas bija no dažādu krāsu stikla. Mastu galotnēs māmiņa iesprauda sarkanus vimpelīšus.
— Kas dabūs šo kuģīti?— Bumbulītes meita godbijīgi jautāja.
— Trollītis Mumins,— viņa māmiņa atteica un sāka meklet rokdarbu kārbiņā piemerotu enkura trosi.
— Kas te grūstās?— smalka balstiņa atskanēja no kārbiņas.