Informācijas daudzums, kas nepieciešams, lai kaut vai vispārēji orientētos Projekta problemātikā, šā vai tā pārsniedz atsevišķa cilvēka smadzeņu ietilpību. Taču neziņa, kas atdzesina saprātīgo cilvēku kvēli, ne mazākā mērā neapvalda nejēgas, tāpēc apdrukāto papīru okeānā, ko radījusi Balss no Debesīm, katrs var atrast kaut ko sev atbilstošu, ja vien tam pārāk nerūp patiesība. Tiesa, Projektam veltītajā literatūrā savu spalvu izmēģinājuši citkārt pat visai cienījami ļaudis. Godājamā Patrika Gordinera «Jaunā atklās­me» vismaz ir skaidri loģiska, ko gan es nevarētu sacīt par baznīckunga Bernāra Piņana «Antikrista vēstuli». Tajā dievbijīgais tēvs BnD pielīdzināja demonoloģijai (saņēmis tam nihil obstat* no savas baznīcas priekšniecības), bet tā galīgo neveiksmi izskaidroja ar Augstākās aizgādības iejaukšanos. Manuprāt, vainojams šeit Projektā joka dēļ ievietotais Mušu Pavēlnieka apzīmējums, ko tēvs Piņans uztvēris nopietni, rīkodamies līdzīgi bērnam, kurš domā, ka uz zvaigznēm un planētām uzrakstītos nosaukumus astronomi izlasījuši ar savu teleskopu palīdzību.

Par neskaitāmu daudzumu sensacionālo versiju runāt nemaz nav vērts — tās atgādina sasaldētus pārtikas produktus, kas tik lielā mērā gatavi tūlītējai