Lasot šīs publikācijas, es aizvien jutos sakaitināts un nogurdināts. Droši vien tam nav gadī­juma rakstura, ka visvairāk par Projektu zināja pa­stāstīt tādi cilvēki, kuriem ar to nebija bijusi tieša saskarsme.

Tas atgādina attieksmi, kāda pret gravitāciju vai elektroniem ir fiziķiem un citādi kulturāliem, popu­lāras grāmatiņas lasošiem cilvēkiem. Siem ļaudīm liekas, ka viņi kaut ko sajēdz tādos jautājumos, par kuriem speciālisti neiedrošinās pat runāt. No citu rokām saņemta informācija allaž atstāj pilnveidotāku iespaidu, pretstatā tām ar neskaidrībām un neaizpil­dītiem robiem pārbagātajām zināšanām, kādas var būt zinātnieka rīcībā. Autori, kuri ieskaitīja sevi inter- pretētāju kategorijā, rakstīdami apcerējumus par BnD, iegūtās zināšanas parasti iežņaudza savu uzskatu korsetē, bez žēlastības un bažām apcirpdami visu, kas tajā neiekļāvās. Dažas no šādām grāmatām vismpz pārsteidz ar autoru atjautību. Taču kopumā šis literatūras paveids nemanot noslīd savdabīgā varietātē, kas būtu nosaucama par Projekta grafomā- niju. Ap zinātni jau kopš senlaikiem atplaiksnās dīvains, juceklīgās galvās izstrādājies pseidozinātnes apdārzs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka BnD, būdama bezprecedenta parādība, izmežģījušos prātos izraisīja satraucoši spēcīgu fermentācijas procesu, kas savu augstāko vainagojumu sasniedza dažādu reliģisku sektu dibināšanā.