Un, kas attie­cas uz tirgošanos, tu zini, ka neviens netiek viņai līdzi. Vai atceries, kā viņa pārpeldēja Briežuragu Krāces un palīdzēja mums abiem tikt lejā no klints, pie tam ūdeni visu laiku kapāja ložu krusa?… Un badošanās Nuklu- kaietā? … Un kā viņa skrēja pa peldošiem ledus gaba­liem, lai mums jo ātrāk atnestu ziņas… Jā, Rute bija man laba sieva, labāka nekā tā otra. Vai tu nezināji, ka esmu bijis precējies? Vai netiku tev stāstījis? Jā, reiz mēģināju kļūt precēts vīrs — mājās, Savienotajās Valstīs.

Tāpēc arī te nokļuvu. Mēs kopa uzaugām. Aizbraucu, lai dotu viņai ieganstu šķirties. Viņa dabūja šķiršanos.

Bet Rutei gar to nav nekādas daļas. Es gribēju te iz­beigt visu un nākošajā gadā aizbraukt — kopā ar viņu. Bet tagad vairs nav vērts par to runāt. Nesūti Ruti at­pakaļ pie viņas cilts, Kid. Sievietei ir ārkārtīgi grūti at­griezties atpakaļ. Iedomājies tikai: gandrīz četrus gadus ēst mūsu bekonu un pupas, maizi un žāvētus augļus un pēc tam atkal tikai zivis un brieža gaļu. Apgūt mūsu pa­ražas, saprast, ka tās labākas, un tad atkal atgriezties pie vecā! Viņai būs grūti. Parūpējies par viņu, Kid . .. Kāpēc gan ne? … Kaut arī tu vienmēr esi vairījies no sie­vietēm … Es tā arī nedabūju zināt, kas tevi atvedis šai malā. Esi labs pret viņu un, tiklīdz vari, aizsūti uz Sa­vienotajām Valstīm. Bet, ja viņa ilgosies pēc dzimtenes, palīdzi viņai atgriezties.