
ANDRIS PURIŅŠ
BEZRŪPĪGIE CEĻOTĀJI
MAZLIET FANTASTISKS ROMĀNS
RĪGA «LIESMA» 1989
Redaktors ANDREJS RIJNIEKS Recenzents JĀNIS MELNBARZDIS Mākslinieks IMANTS KREPICS
Fantastika — tā ir apkārtējā realitāte, novesta līdz absurdam.
R. Bredberijs
Kalnu grūtības ir aiz muguras, Mums priekšā ir līdzenumu
grūtības. B. Brehts
I
Ingus atrāva istabas logu, un sejā iedvesa jūnija spirgtā elpa.
Pulkstenis bija pieci no rīta.
Ingus paraudzījās zilajās debesīs un aizvēra acis.
Vējš piepūš laivas mirdzošās buras, viņš domāja, un mēs lidojam pāri baltputu viļņiem, lidojam uz priekšu, tikai uz priekšu plašajā jūrā, neatskatoties, vienīgi uz priekšu, uz neatgriešanos, mēs lidojam dzel- tenzaļzilo viļņu okeānā, un tur, aiz horizonta, tik tikko apjaušamā horizonta, — jā, tikai tur.., «Viss labais apsolīts, viss labais tikai notiks,» atmiņā atausa kaut kur lasīti vārdi.
Kas notiks? — Ingus nodomāja un atvēra acis.
Zem otrā stāva loga pletās mazpilsētiņas galvenā iela.
Rīta saules slīpie stari reljefi izgaismoja bruģak- meņus un trotuāru, no māju sienām izrāva sīkāko grumbiņu un švīku un jumtu noputējušos dakstiņus padarīja formā tik pilnīgus, ka šķita, tie no mazākā pieskāriena sairs.
