iedomājas; varbūt suņa asti… (Dzer un dzied.)

Mūka kārtā dodos es . ..

C i I i g O r i j S (saimniecei)

Kur aiziet šis ceļš?

Krodziniece

Uz leišiem, manu cālīt, uz Lujas kalniem,

G r i g o r i j s

Vai tālu līdz Lujas kalniem?

Krodziniece

Nav tālu; ap novakaru gan varētu aiztikt līdz turienei, ja tikai

nebūtu cara šķēršļu un sargu.

G r i g o r i j s

Kas tie par šķēršiem! — ko tas apzīmē?

Krodziniece

Nez, kas tur no Maskavas esot izbēdzis, un nu pavēlēts visus

aizturēt un caurlūkot.

G r i g o r i j s (pie sevis)

Te tev nu bij!

Varlaams

Ei, draudziņ! tu jau ap saimnieci lumsties. Tātad tu negribi šņap-

stlties, bet gribi knapstīties, brašs zēns, jāndie, brašs zēns! Kat-

ram savs padomiņš, vienam patīk meita, otram māte, mēs ar

Misaīla tēvu abi žūpas, mums vienas rūpes — kad tik mēs izdze-

ram līdz pašam dibenam. Izdzeram, apsviežam, dibeniņā pie-

dauzām.

Misaīls

Tad ta brangi teikts, Varlaama tēv!

G r i g O r i j S (krodziniecei)

Kā tad viņiem vajaga? Kas tur bēdzis no Maskavas?

Krodziniece

Ej nu tu sazini! vai zaglis, vai laupītājs, tikai te labi ļaudis nevar

vairs godīgi garām paiet. Un kas tur viņiem liels iznāks? Ne

velna neiznāks; ne raiba suņa viņi nenoķers: domā, ka uz lei-