šiem nav vairs cita ceļa ka tik lielceļš vien! Nu, kaut no šenes

pagriezies pa kreisai un ej tik caur silu pa teku līdz tai mazai

baznīciņai, kas tur pie Cekanas strautiņa, un tad griezies taisni

caur tīreli uz Hlopinu, 110 turienes uz Zaharjevu, un tur jau

katrs zeņķis tevi novedīs uz Lujas kalniem. No šiem sargiem tik

vien ir tā labuma, ka viņi spaida ceļiniekus un aplaupa mūs,

nabadziņus. (Dzirdams troksnis.) Kas tur vēl? Ak, tur viņi, nolā-

dētie, iet pārlūkodami!

G r i g o r i j s

Saimnieci Vai nav istabā kāda cita kakta?

Krodziniece

Nav, mīļais, es pati ar prieku paslēptos. Tikai tā slava, ka iet

apkārt pārlūkodami, liec tik vien viņiem priekšā brandvīna un

maizes, un dievs zin ko vēl, — ka viņi izputētu, tie sasodītie! ka

viņi…

(Sargi nāk.)

Sargs

Sveika, krodzinieci

Krodziniece

Veseli, veseli, mīļie viesiņi, lūgtum ienāciet!

Viens sargs (otram klusu)

E, te jau plītē: varēs kādu grasi noplēst. (Uz mūkiem.) Kādu

ļaužu?

Varlaams

Mēs dieva vecīši, nabagi mūki, staigājam pa sādžām un lasām

kristīgas dāvanas klosterim.

Sargs (Grigorijam)

Un tu?

M i s a ī 1 s

Mūsu biedrs . ..

G r i g o r i j s

Zemnieks no pilsētiņas, pavadīju večus līdz robežām, no šenes

eju atpakaļ uz mājām.

M i s a 11 s