otru, acis zilas, mati sarkani, uz vaiga kārpa, uz pieres otra

kārpa.» E, draudziņ, vai tas tik neesi tu pats?

Grigorijs

(piepeši izrauj dunci; visi no viņa atkāpjas; viņš lec pa logu laukā)

Sargs

Turi, turi!

(Visi skrien mistru mistrām.)

MASKAVA, ŠUISKA NAMS

Suiskis, pulks viesu. Vakariņas

Suiskis

Vēl vīnu šurp!

(Pieceļas, pēc viņa visi citi.)

Nu, mani dārgie viesi,

So beigu kausu! Puis, sāc lūgšanu!

Zēns

Dievs kungs, tu mūžīgi un visur esošs,

Uz saviem kalpiem mīļi uzklausies:

Lai lūdzamies par savu valdnieku,

No tevis celto, dievabijīgo

Un visu Kristus ļaužu patvaldoni.

Kungs, sargā viņu kaujā, palātās

Un ceļa tālumā, un dusas vietā.

Lai ienaidnieki trīs tā rokas priekšā,

Lai viņa slava dimd pār zemju zemēm;

Lai viņa dzimta veselībā zied.

Lai viņas dārgie zari ēnu pleš

Pār visu pasauli; bet mums, kas viņa kalpi,

Lai viņš, kā senāk, būtu labvēlīgs,

Pilns apžēlošanas un pacietības;

Lai viņa prāta, gudrā, neizsmeļamā,

Dziļdziļais avots mūžam rit pār mums.

Uz to šo carakausu paceļot,

Mēs tevis lūdzamies, tu debess kungs!

Š U i S k i S (dzef)