
aptaujāšanām ir izrādījies, ka šis nolādētais Griška ir bēdzis uz
leišu robežām.»
Sargs (uz Misaīlu)
Kas ta cits — kā tu?
Grigorijs
«Un cars pavēlēja vLņu saķert …»
Sargs
Un pakārt!
Grigorijs
Te nav sacīts pakārt.
Sargs
Mels! Ne katru vārdiņu redzami raksta. Lasi «Ķert un pakārt».
Grigorijs
«Un pakārt. Un gadu tam blēdim Griškam , . . (skatās uz Variaamu)
pāri par 50, vidējs augums, pauris pliks, bārda viņam sirma,
vēders nokāries.»
(Visi skatās uz Variaamu.)
Pirmais sargs
Puiši! Šekur! Griška! turiet, sieniet viņu! Tad tā gan ne domāt
nedomāju, ne miklā neminēju.
Varlaams (izraudams papīru)
Laidiet mierā, blēži! Kāds es jums Griška, ko? 50 gadu vecs,
sirma bārda, vēders nokāries! Nē, brāl, par jaunu tu vēl ar mani
jokus dzīt. Es sen neesmu lasījis un tik vāji redzu, bet te jau
redzēšu, kad cilpa kaklā. (Lasa burtodams.) «U-n un g-a ga, d-u
du gadu vi-ņam.. . 20.» Ko, brāl, kur te 50? raug še — 20.
Otrais sargs
Jā, man ar tā ir prātā, 20 — tā mums ar bija teikts.
Pirmais SargS (uz Grigoriju)
Tu jau, brāl, kā liekas, jokupēteris.
(Kamēr Varlaams lasa, Grigorijs stāv galvu nodūris, roku azotē.)
Varlaams (lasa tālāk)
«Un no auguma viņš mazs, krūtis platas, viena roka īsāka par
