J. MAULINŠ PĒDAS
J. MAULINŠ
STĀSTI PAR VESTURI
PĒDAS
JĀNIS MAULIŅŠ
RĪGA «LIESMA» 1980
L2
84.3L7 Ma904
Mākslinieks Aleksandrs Stankevlčs Recenzējis Viesturs Skraucis
,, 70303—400 „„ moiAnonn
M Māmurpšo-80 -4702340200 © .Liesma»,
IEVADĪJUMS
IEVADĪJUMS
Romānā attēlotie notikumi norisinājušies zviedru—poļa kara (no 1600. gada līdz 1629. gadam) beigās, kad Vidzemē iestājās ilgi gaidītais miers. Latgale palika poļiem, Vidzeme — zviedriem. Karš Vidzemes dēļ bija ar pārtraukumiem ildzis 29 gadus, zeme izpostīta, ļaudis apmiruši sērgās un badā. Gan zviedru, gan poļu karavīri nereti kļuva par siriķiem. Tiklīdz pietrūka naudas lands- knehtu atalgošanai, virsnieki atļāva viņiem izlaupīt apkārtējo zemnieku sētas.
Lai izvairītos no pārestībām un spaidiem, zemnieki bēguļoja no novada uz novadu. Ienācējam muižnieki parasti deva trīs brīvgadus bez klaušām un nodevām. Pēc zviedru arklu revīziju materiāliem redzams, ka ne vienā muižā vien trešā daļa un pat vairāk zemnieku bijuši neseni ienācēji. Zviedru kara komisārs Andersons bija spiests ziņot ģenerālgubernatoram Jakobam Delagardi, ka, piemēram, Alūksnes stārastijā aizbēguši visi zemnieki: