Tā bija pirmā reize, kad mēs ķērāmies pie šīs ierīces. Taču ķēdei bija kāds defekts: tā sajuka gabalos; un līdz ar to enkurspilve nebija lietojama. Drīz pēc tam nelieto­jams kļuva septiņdesmit zirgspēku motors. Tas bija pa­sūtīts Ņujorkā; tā bija rakstīts uz dēlīša, kas karajās pie motora pamatnes. Bet arī šai pamatnei bija plaisa, daudz plaisu, un septiņdesmit zirgspēku mašīna atlūza nost no saplaisājušās pamatnes, palēcās gaisā, sadragādama visas bultskrūves un nostiprinājumus, un apgāzās uz sāniem. Bet «Snarka» palika iesprūdusi starp izsvaidītajiem ruļ­ļiem, un abi velkoņi neveiksmīgi turpināja to vilkt.

—   Nekas, nekas, — teica Carmiana, — padomā, cik stabils un cik stiprs kuģis tas ir!

—   Jā, — es teicu, — un cik tam brīnišķīgs priekšvadnis!

Tātad mēs saņēmām drosmi un turpinājām iesākto. Sa­bojāto motoru mēs piesējām pie tā nederīgās pamatnes, sadragāto spēka pārvadu noņēmām un nobāzām citur: to mēs izdarījām, lai vēlāk visu aizvestu uz Honolulu, sala­botu un pasūtītu jaunus ķēdes posmus. Kādreiz miglā tītā pagātnē «Snarka» bija krāsota balta. Uzmanīgi ap­lūkojot, vēl tagad varēja redzēt šā krāsojuma pēdas. Tur­pretī «Snarkas» iekštelpas krāsu nebija redzējušas. Gluži otrādi: no iekšpuses to klāja bieza jo bieza netīrumu un tabakas sulas kārta, ko tur bija atstājuši daudzie uz kuģa strādājušie mehāniķi. Bet mēs iestāstījām sev, ka nav ko uztraukties: netīrumus un tauku kārtu nav grūti dabūt nost, bet vēlāk, kad būsim aizkļuvuši līdz Honolulu, «Snarku» varēs nokrāsot remonta laikā.

Ar lielām grūtībām izvilkām «Snarku» no tās vietas, kur kuģis bija iegrimis, un novietojām Oklendas piestātnē. Ar ormaņa ratiem atvedām no mājām grāmatas, segas un komandas locekļu bagāžu. Vienlaikus kā lavīna gāzās viss pārējais — malka un ogles, ūdens un ūdens rezer­vuāri, dārzeņi, proviants, petroleja, glābšanas laiva un motorlaiva, visi mūsu paziņas, visi mūsu paziņu paziņas un visi tie, kas dēvēja sevi par mūsu paziņām, nerunājot nemaz par mūsu komandas locekļu paziņām un paziņu paziņam. Bez tam vēl parādījās reportieri un fotogrāfi, un pavisam_ sveši cilvēki, un dīvaiņi, un pār visu to griezās no piestātnes pacēlušies ogļu putekļu mākoņi.