
Bet mūsu izslavētās ūdensdrošās starpsienas, kas bija aprijušas tik daudz laika un naudas, — ak vai, tās nemaz nebija ūdensdrošas! Ūdens brīvi kā gaiss plūda no viena nodalījuma otrā. Vēl vairāk: stipri oda pēc benzīna, un no tā es secināju, ka dažas no pakaļgalā novietotajām tvertnēm sākušas tecēt. Tātad tvertnes tecēja — un tās nebūt nebija hermētiski izolētas no pārējā kuģa. Tad vēl mums bija vannas istaba ar visiem sūkņiem, svirām un ventiļiem, bet tā kļuva nelietojama jau pirmajās divdesmit četrās stundās. Spēcīgie dzelzs sūkņi salūza mūsu rokās, tiklīdz mēģinājām ar tiem kaut ko darīt. Mūsu vannas istaba kļuva nelietojama ātrāk par visu pārējo.
Arī visas «Snarkas» dzelzs daļas, vienalga, no kurienes tās bija saņemtas, nekur nederēja. Motora pamatne, piemēram, bija no Ņujorkas, un tā nekur nederēja; tas pats bija ar enkurspilves pārvadu, kas bija pirkts Sanfrancisko. Visbeidzot, takelāžas dzelzs kalumi pajuka uz visām pusēm pie pirmā stiprākā vēja pūtiena. Iedomājieties, kalta dzelzs, bet sašķīst kā makaroni!
Virpulis no grotburas gafeles nolūza uzreiz. Mēs nomainījām to ar vētras grotmasta gafeles virpuli, un arī tas salūza nepilnās piecpadsmit minūtēs, bet šis virpulis,
Iedomājieties tikai, bija paņemts no vētras grotmasta gafeles, no kuras vētras laikā bija atkarīga mūsu dzīvība. Pašreiz «Snarkas» grotbura nokarājas kā salauzts spārns, jo gafeles virpulis ir aizstāts ar parastu trosi. Pamēģināsim dabūt labu dzelzi Honolulu.
Cilvēki bija mūs piemānījuši un izdzinuši jūrā ar sietu, turpretī dievs tas kungs acīmredzot bija pievērsis savu vaigu mums, tāpēc ka laiks pieturējās rāms un brīvajos brīžos mēs varējām pārliecināties, ka ūdens ir jāsūknē katru dienu, ja negribam nogrimt, un ka drīzāk var paļauties uz koka zobu bakstāmo nekā uz vismasīvāko mūsu kuģa metāla daļu. Gaistot mītam par «Snarkas» stabilitāti un izturību, mēs ar Carmianu aizvien vairāk paļāvāmies uz «Snarkas» apbrīnojamo priekšvadni. Nekas cits mums neatlika. Tas viss bija neaptverami un drausmīgi, mēs to zinājām, taču vismaz priekšvadnis bija kaut kas reāls. Un tad kādu vakaru mēs nolēmām nolikties dreifā.
