Kā lai to aprakstu? Vispirms profānu interesēs atļaujiet man izskaidrot, ko jūrnieku valodā nozīmē šis jūras manevrs. Tas nozīmē līdz pēdējai iespējai samazināt buru platību un novietot buras tā, lai kuģis ar priekšgalu visu laiku turētos pret vēju un viļņiem. Ja vējš ir pārāk stiprs vai viļņi pārāk augsti, tik lielam kuģim kā «Snarka» nogulties dreifā ir vieglāk par vieglu, un tad uz klaja nav ko darīt. Stūre nav jāgroza, sargmatrozis ir lieks. Visi var iet lejā un likties uz auss vai spēlēt vistu.
Tā kādu reizi, kad bija sacēlusies neliela vētra, es teicu Rosko, ka mēs liksimies dreifā. Tuvojās vakars. Biju nostāvējis pie stūres gandrīz visu dienu, sardze uz klāja (Rosko, Bērts un Carmiana) bija nogurusi, bet sardze lejā mocījās ar jūras slimību. Mēs jau divas reizes bijām ierēvējuši grotburu. Tad ierēvējām klīveri un arī bezān- buru. Klīverbomis nolūza un iekrita ūdenī. Es sāku griezt stūri, lai noliktos dreifā. Sajā laikā «Snarka» šūpojās «silē»Es griezu stūri vēl un vēl. Kuģis nebija izkustināms. (Tāds stāvoklis, mīļo lasītāj, ir bīstamākais no visiem kuģa stāvokļiem.) Es uzgūlos stūrei ar visu savu svaru, taču «Snarka» palika šūpojamies «silē». Es jaudāju pagriezt to labi ja astoņus rumbus pret vēju. Rosko un Bērts ņēmās ar grotburu. «Snarka» joprojām stāvēja sāniski pret viļņiem, pasmeldama ūdeni te ar vienu, te ar otru bortu.
Neizprotamais un drausmīgais atkal rādīja savu pretīgo purnu. Tas bija komiski un muļķīgi. Es neticēju savām acīm. «Snarka» ar ierēvētām burām atteicās likties dreifā. Mēs ierēvējām grotburu, bet kuģis nemainīja kursu ne par mata tiesu. Mēs nolaidām grotburu pavisam — tas pats. Pacēlām bezāna vētras stagburu un ievilkām grotburu — atkal nekā: «Snarka» zvalstījās «silē», kā zvalstījusies. Jā, lieliskais priekšvadnis neparko nevēlējās griezties pret vēju.