Tāpat ir ar mašīnu. Nepieciešama pieredze, jo tā ir sma­dzeņu barība. Bet mašīna nespēj staigāt pa ielām un uzturēties sabiedrībā; tādēļ cilvē­kiem jākļūst par šīs mašīnas rokām un kā­jām, visur jāskrien un jāvāc tai informācija. Apnīkstošs darbs, kas patērē milzumu spēka un naudas.

(Ņemot vērā mūsu institūta profilu, kā arī «MASKAVAS-1» pareģojumu psiholoģisko ietekmi, informācija attiecās galvenokārt uz ekonomikas jautājumiem.)

Mašīnas spēja apgūt informāciju ir neiero­bežota. Visu, ar ko mašīnu baro, tā pienācīgi pārstrādā un kaut kur noglabā. Kad kāda no mašīnas «sistēmām» ir pietiekami apgādāta, no attiecīga punkta jāpienāk signālam. Kopš šā brīža «sistēma» spēj pati izstrādāt sev pro­grammu.

Kādudien tika saņemts pirmais signāls. Tas nozīmēja, ka mašīna apguvusi visas dabas parādību funkcionālās sakarības, ko izsaka ar līkni. Es nekavējoties pārbaudīju. Noteicu mašīnai uzdevumu — parādīt uz televizora ekrāna, kā četrās dienās ūdenī izaug zirnis. Mašīna ar uzdevumu tika galā teicami. Va­rēja vērot, kā asns stiepjas garumā, līdz

sasniedz septiņus centimetrus. Tālākā attīs­tība norisinājās ātri. Par godu šai dienai es oficiāli nosaucu mašīnu par «KEIGI-1».

Laiks aizvērt trešo mapi un paņemt ce­turto. Situācija pēkšņi krasi mainās.