
Pēc tam piecēlās kāds izstīdzējis tips. Es viņu redzēju pirmoreiz. Viņš nosauca savu vārdu, zinātnisko grādu un titulus, taču es nesadzirdēju. Likās, viņš ir tāds kā ministra sekretārs. Nervozi lauzīdams savus garos pirkstus, viņš sacīja:
— Ja pavērojam «MASKAVAS-2» pēdējo uzstāšanos, nav grūti saskatīt, kā minēts amerikāņu paziņojumā, zināmu politisku nolūku … Par to var spriest, piemēram, no … Sākumā viņi uzkurināja mūsu ziņkāri ar savu «MASKAVU-1», cerot, ka mēs, negribēdami atpalikt, būsim spiesti būvēt paši savu pareģošanas mašīnu. Tā arī notika … (Interesanti zināt, kāda velna pēc viņš blenž uz mani?) Kad nu mēs esam sasnieguši praktiskās darbības pakāpi, lūk, viņi atkal mūs paķer. Pie tam ar smalku izdomu, politiski… Ja viņi izdara politiskus pareģojumus, tad ari mums būtu kauns tādus neizdarīt, citādi radīsies nelāgs iespaids. Galu galā mēs varam apsveikt sevi ar to, ka paši diezgan veikli esam tikuši pie spiega. Es runāju par pareģošanas mašīnu. Gribētos, lai jūs to rūpīgi apsvērtu. Lai mēs neaizsapņotos un neiekristu slazdos. Es gribētu, lai jūs to pienācīgi apzinātos …
