—   Man piedraudēja ar Izstumtību, — Kuno sacīja.

Tagad Vašti paskatījās uz dēlu.

—   Man piedraudēja ar Izstumtību, un to es nevarēju tev pateikt ar Mašīnas starp­niecību.

Izstumtība nozīmē nāvi. Upuri izved virs­zemē, atstāj ārējā gaisā, un tas viņu noga­lina.

—    Pēc pēdējās sarunas ar tevi es biju virs­zemē. Notika visļaunākais — viņi mani at­klāja.

—    Bet kāpēc gan tu nevarētu apmeklēt virszemi! — Vašti iesaucās. — Virszemes apmeklējumi taču ir pilnīgi likumīgi, pilnīgi mehāniski. Pret tiem nav nekādu iebildumu. Nesen es to dzirdēju kādā lekcijā par jūru. Jāpasūta tikai respirators un jāizņem Izieša­nas atļauja. Domājoši cilvēki gan tā nerīko­jas, un es lūdzu arī tevi to nedarīt, tomēr oficiāla aizlieguma apmeklēt virszemi nav.

—    Es neizņēmu Iziešanas atļauju.

—    Kā tad tu tiki laukā?

—    Atradu ceļu pats.

Māte šo teikumu nesaprata, un viņam vajadzēja to atkārtot.

—          Atradi ceļu pats? — Vašti čukstēja. — Bet to taču nedrīkst!

—    Kāpēc?

Šāds jautājums viņai šķita bezgala nepie­dienīgs.

—          Tu sāc pielūgt Mašīnu, — Kuno auksti noteica. — Tev šķiet, ka esmu apgrēkojies pret reliģiju, pats atrazdams ceļu uz virs­zemi. Gluži tāpat domāja arī Komiteja, kad draudēja man ar Izstumtību.