Neskaidru nojautu nomākta, Vašti turpi­nāja savu ierasto dzīvi, tomēr viņu kaitināja defekti mūzikā un viņa nevarēja aizmirst arī Kuno teikto. Ja viņš zinātu, ka mūzika sabo­jājusies, — viņš to nevarēja zināt, jo necieta mūziku, — ja viņš zinātu, ka tā nav kārtībā, «Mašīna apstājas» būtu tieši tā indīgā pie­zīme, ko viņš pateiktu. Protams, šo teikumu viņš bija izmetis tikai uz labu laimi, tomēr dīvainā sagadīšanās kaitināja Vašti, un viņa diezgan sapīkusi atkal sūdzējās Labošanas Aparāta Komitejā.

Tāpat kā agrāk viņai atbildēja, ka defektu drīz izlabos.

—    Ko nozīmē «drīz»! Tas jādara tūlīt! — viņa noskaldīja. — Kāpēc man jāpacieš ne­pilnvērtīga mūzika? Parasti visu izlaboja ne­kavējoties. Ja jūs to tūlīt neizlabosiet, es sūdzēšos Galvenajā Komitejā.

—    Galvenā Komiteja nepieņem sūdzības no privātpersonām, — Labošanas Aparāta Komiteja atbildēja.

—    Kā tad es varu iesniegt savu sūdzību?

—    Ar mūsu starpniecību.

—    Nu labi, tātad es sūdzos.

—   Jūsu sūdzība tiks virzīta tālāk noteik­tajā kārtībā.

—    Vai arī citi sūdzas?

Šis jautājums bija nemehānisks, un Labo­šanas Aparāts atteicās atbildēt.