Jaunajam ārstam Folenam bija mazulis, un mazulim bija dzimšanas diena. Pirmajā dzim­šanas dienā ārsta Folena mājā valdīja kaut kāds satraukums, toties otro dzimšanas dienu Folena kundze nolēma atzīmēt, sarīkojot par godu šim gadījumam viesības. Vecais Gei­bels un viņa meita Olga bija viesu vidū.

Nākamās dienas pēcpusdienā trīs vai čet­ras Olgas sirdsdraudzenes, kas arī bija vie­sībās, iegriezās pie Olgas papļāpāt par iepriekšējās dienas sarīkojumu. Viņas, pro­tams, ņēmās aprunāt vīriešus un kritizēt viņu dejošanas māku. Vecais Geibels sēdēja

istabā, taču izlikās lasām laikrakstu, un mei­tenes viņu pat neievēroja.

—    Liekas, kļūst aizvien mazāk vīriešu, kas dejotu visos sarīkojumos, uz kuriem mēs ejam, — sacīja viena no meitenēm.

—    Jā, un nav nevienas, kas izturētos pret viņiem augstprātīgi, — piebilda otra. — Viņi it kā izrāda žēlastību, uzlūgdami mūs uz deju.

—    Un cik muļķīgi viņi runā, — piemeti­nāja trešā. — Viņi nemitīgi atkārto vienu un to pašu: «Cik valdzinoša jūs šovakar iz­skatāties!», «Vai jūs bieži braucat uz Vīni?», «Ai, noteikti aizbrauciet, tā ir lieliska pil­sēta!», «Cik jums brīnišķīgi piestāv šis ģērbs!», «Cik šodien ir silti!», «Vai jums pa­tīk Vāgners?». Es vēlētos, kaut viņi sado­mātu ko citu!

—    Ak, man gan ir pilnīgi vienalga, ko viņi runā, — sacīja ceturtā. — Ja vīrietis labi dejo, viņš manis pēc var būt galīgs muļķis.