īstenībā gan būtu nepareizi nosaukt šos pazemīgos un piesardzigos vīrus par zinātniekiem. Viņi vairāk ti­cēja brīnumiem nekā zinātnei, un viņu lekcijas atgādi­nāja svētrunas.

Beidzot strīda atrisināšanai nolēma sūtīt zinātnisku ekspedīciju.

Ekspedīcijas locekļiem nelaimējās sastapties ar «velnu», toties viņi uzzināja daudz jauna par «nezināmo personu» (vecie zinātnieki gan uzstājās, ka vārds «per­sona» aizvietojams ar vārdu «būtne»). Avīzēs publicē­tajā ziņojuma ekspedīcijas locekli rakstija:

«1. Dažās vietās smilšu seklos mēs pamanījām šau­rus cilvēka kājas nospiedumus. Pēdas nāca no jūras pu­ses un veda atpaka] uz turieni. Tās varēja atstat cil­vēks. kas piebraucis pie krasta ar laivu.

1 Konrād* Hcsaers — «Iartos vācu linātnicks XVI gadsimta. Sarakstījis «Grāmatu par diivnirJucm», kura ilgu laiku stipri iet.-k-

17

mc ja naturālistus. (Aut.)

2.  Apskatītajiem tikliem ir plīsumi, ko varēja radīt saduršanās ar asu, griezīgu priekšmetu. Iespējams, ka tīkli aizķērušies aiz smailām zemūdens klintīm vai no­grimušu kuģu dzelzs atlauzām un tādējādi saplīsuši.