Liedams uz galvas remdeno ūdeni, viņš izdzirdēja klāja baiļu pilnus kliedzienus. Pārtraucis mazgāšanos, Zurita teciņus izskrēja uz klāja.

Kailie nirēji ar audekla jostām ap gurniem stāvēja pie borta, vēcināja rokas un klaigāja cits caur citu. Pedro palūkojas lejup un ieraudzīja, ka laivas, kas pa nakti bija atstātas ūdenī, ir atraisītas. Nakts brīze bija aiznesusi tās diezgan tālu klajā okeānā. Tagad rīta

brize dzina tās lēni uz krasta pusi. Pa ūdeni izsvaidītie airi peldčja pa līci.

Zurita pavēlēja nirējiem atvest laivas, taču neviens neiedrikstējās pamest klaju. Zurita atkārtoja pavēli.

—  Lien pats velnam nagos! — kāds atsaucas.

Zurita satvēra revolvera maksti. Nirēju pūlis atkā­pās un sablīvējās ap mastu. Nirēji naidīgi lūkojās Zu- lita. Sadursme šķita neizbēgama, bet tad iejaucās Bal­tazars.

—  Araukānis nebīstas ne no kā, — viņš sacīja. — Ja p;:t haizivs nespēja mani aprit, tad art «jūras velnam» mani vecie kauli iesprūdis rīklē. — Un, salicis rokas virs galvas, viņš metās pār bortu ūdeni un pel­dēja pie tuvākās laivas. Nirēji sanāca pie borta un baijii pilni vēroja Baltazaru. Par spīti vecumam un klibajai kājai, viņš peldēja teicami. Ar pāris roku vēzieniem in­diānis aizpeldēja līdz laivai, satvēra ūdenī peldošo airi un iekāpa laivā.

—  Virve pārgriezta ar nazi, — viņš uzsauca, — un Šmaugi pārgrieztaf Asmens bij ia ass kā bārdas nazim.