— Ar nekustamā īpašuma palīdzību! — Herisons jūsmīgi turpināja. — «Lū,» es sev jautāju, «kā šo triku pārvērst skanīgā naudiņā, ja jau Visumu nav iespējams monopolizēt? Un vēl, Lū, kā pārdot to, ko ikviens varēs saņemt par velti, tiklīdz tu iesāksi raidījumu? …»
— Bet varbūt šī parādība ir viena no tām, kas nekādi nav pārvēršama monētās? — es ieminējos. —Pagaidām mēs taču neko daudz par to nezinām …
— Vai ir slikti būt laimīgam? — Lū mani pārtrauca.
— Protams, ne, — biju spiests atzīt.
— Redziet nu! Mēs devām cilvēkiem šo zvaigžņu pīkstuli, un tas viņus padarīja laimīgus. Tagad sakiet man: kas tad šeit, jūsuprāt, būtu pelams?
— Cilvēkiem jābūt laimīgiem, — Freds sacīja.
— Nu, lūk! — Lū aiz lepnuma piepūtās kā tītars. — Mēs jau tik vien gribam, kā viņus aplaimot. Bet viņi, savukārt, būs mums pateicīgi… Vislabāk tomēr iesākt ar nekustamo īpašumu. — Viņš paskatījās pa logu. — Šeit ir šķūnis — lieliski! Varam izvērsties tepat uz vietas. Novietosim šķūnī raidītāju, savienosim to ar jūsu antenu, un, lūdzu, dok, te jums būs uzņēmums nekustamā īpašuma ekspluatēšanai!
— Piedodiet, — teica Freds. — Es kaut kā nespēju izsekot jūsu domu gaitai. Šī vieta taču nemaz nav piemērota biznesam. Ceļš uz šejieni ir slikts, tuvumā nav ne tirdzniecības centra, ne autobusu pieturas, panorāma — nekam nederīga, zeme akmeņaina …