Lū uzmundrinoši pamirkšķināja Fredam.
— Protams, dok! Šai vietai ir zināmi trūkumi, bet, samontējis šķūnī raidītāju, jūs dosiet cilvēkam laimi — pašu lielāko vērtību, kāda vien var būt pasaulē!
— Eiforijas mitekli, — es iestarpināju.
— Lieliski! — Lū atzinīgi pavērās manī. — Es vervēšu klientus, bet jūs, dok, stāvēsiet šķūnī pie slēdža. Tiklīdz klients būs nokļuvis jūsu īpašuma robežās, jūs izmetīsiet āķi ar nelielu laimes devu, un nebūs tādas cenas, ko viņš nebūtu ar mieru maksāt par otru, mazliet lielāku devu …
— Paradīze būdiņā, kamēr pietiks enerģijas, — es atkal iestarpināju.
— Pēc tam, — Herisons starodams turpināja, — kad būsim tikuši galā ar biznesu šeit, pārvietosim raidītāju uz citu vietu un atvērsim jaunu uzņēmumu. Varbūt izveidosim veselu raidītāju divizionu. — Viņš pa- knikšķināja pirkstus. — Nu, protams! Mēs tos celsim uz riteņiem …
— Diezin vai policija sevišķi augstu novērtēs mūsu rīcību, — Freds iebilda.
— Lai! Tikko viņi ieradīsies noskaidrot apstākļus, jūs iedarbināsiet raidītāju un ļausiet viņiem nobaudīt mazliet laimes. — Lū paraustīja plecus. — Velns parāvis, es pat varētu sadūšoties uz cēlsirdīgu žestu un piedāvāt polismeņiem dalību šinī biznesā …