— Un es, muļķis, domāju, ka jūs esat manā pusē, — Lū rūgti nomurmināja.
— Ja tu kaut pušplēstu vārdu kādam teiksi par «Eifiju», — es atbildēju, — ar lielāko prieku atdalīšu tavu miesu no dvēseles un darīšu to tikpat efektīvi, kā patlaban apstrādāju šo daiktu …
Lēdijas un džentlmeņi, es uzskatīju, ka līdz ar to lieta ir galā. Neko labāku šis aparātiņš nebija pelnījis. Turpretī tagad redzu, ka, pateicoties Lū Herisona bļaurīgajai rīklei, viss kļuvis zināms atklātībai. Viņš ir griezies pie jums, Federālās sakaru komisijas, pēc atļaujas komerciāli ekspluatēt «Eifiju». Viņš un tie, kas stāv aiz viņa muguras, uzbūvējuši paši savu radioteleskopu.
Tāpēc atļaujiet vēlreiz atkārtot: Herisona apgalvojumi atbilst faktiem. «Eifija» tiešām spēj dot visu, ko Herisons sola. Laime, kuru dāvā «Eifija», ir pilnīga, un to nespēj apēnot nekādas nelaimes. No tādām traģēdijām, kāda bezmaz notika pirmā eksperimenta gaitā, neapšaubāmi var izvairīties, izmantojot pulksteņa mehānismu, kas noteiktā laikā ieslēdz un izslēdz aparātu. Eksemplārs, kas atrodas jūsu priekšā uz galda, kā redzu, jau ir apgādāts ar pulksteņa mehānismu.
Ne jau par to ir jāšaubās, vai «Eifija» darbosies. Tā darbosies noteikti! Būtībā jautājums ir pavisam cits: vai Amerika ieslīdēs jaunā traģiskā savas vēstures posmā, kad cilvēki vairs netieksies pēc laimes, bet to vienkārši pirks.