Agregāts bija gandrīz septiņas pēdas augsts. Mehāniskais karkass sastāvēja no pelēkiem, emaljētiem, it kā ar muarē audumu apvilktiem firmas «Bad» statņiem; tos tikko varēja samanīt biezajā kabeļu, spilgto vadu un detaļu klājienā. Detaļas bija salasītas no tūkstoš dažādām ierīcēm, kuras viņi lielā daudzumā pirka pie Džeika — norakstītas kara munīcijas veikalā Četrdesmit piektajā ielā.
Heijerijam Firstam nebija ne jausmas, kā sākotnēji izmantoti visi šie radioelektroniskie krāmi, ko viņš lika lietā. Tie maksāja lēti, tieši tik, cik atvēlēja Mahass, kad bija norēķinājies ar mājas īpašnieku, pārtikas preču tirgotāju un miesnieku.
Heijerijs allaž sajūsminājās par spilgtām krāsām, spožām vara un misiņa detaļām, polivinila vadu un plastmasas cauruļu atlasgludo virsmu, gracioziem augstfrekvences viļņvadu izliekumiem, par brīnumainiem, eksotiskiem stiklā iekausēto tievo, rubīnsar- kano stieņu apveidiem, par apaļiem, kvadrātveida un sešstūrainiem alumīnija pārvalkiem, nelieliem cilindriem ar krāsainām svītriņām un punktiem, kon- taktblokiem ar daudziem spraudeņiem un ligzdām. Ja vien viņš pietiekami pacietīgi izraudzījās kontaktblo- kus, tie blīvi iegūla cits citā un veidoja sarežģītas kombinācijas. Krāmos varēja atrast stikla caurulītes ar teiksmainu zemju veidojumiem no metāla, veclaicīgas, ar skaistu riekstkoka imitāciju apdarinātas misiņa skalas, uz kurām bija rakstīts «Rio», «Parīze», «Berlīne», «IV», «VV» un «GV».