Dažiem'priekšmetiem bija bļodas forma — viegli iekustināti, tie lēnām grozījās kardāna pakaros uz vienu un otru pusi —, tur bija arī kvadrātveida cauruļvadi — līdzko krāns vaļā, tie izgrūž kvadrātveida ūdens strūklas —, dīvainas melnas, zemas un smagas ierīces, kas atgādināja veltņus, — tās pašas lūdzās rokās — un vēl lēcas, kurās atspoguļojās prizmatisks melnums, un tūkstošiem jūdžu stiepļu, atkailinātu mirdzošu stiepļu, izolētu vadu zaļā, melnā, baltā, sarkanā, rozā, purpursarkanā, dzeltenā, brūnā, debesszilā krāsā, vadi ar krāsainām svītrām un ripulīšiem, divkārt, trīskārt un daudzkārt savīti vadi, turklāt tik grodi, it kā vienam galam būtu jātur zemeslode, bet otrā grieztos Visums.
Un visa šī L-veida konstrukcija mirdzēja no tūkstoš fosforescējošām lodē jumu vietām gluži kā jāņtārpiņiem tropos.
Kad Heijerijs Firsts bija iecerējis izveidot šo konstrukciju, viņš pilns godbijīga satraukuma ķērās pie darba: novannojās, kaut kur sadabūja tīru kreklu un divas nedēļas strādāja firmas «Silvania» rūpnīcā Longailendā. Tur viņš iemācījās rīkoties ar lodāmuru, darboties ar skrūvgriezi un uzgriežņu atslēgu.