Savu­kārt ogles iegūst no kokiem, kas sen pārakmeņoju- šies, bet kādreiz bijuši dzīvi un auguši, pateicoties Saulei, bet Saule — Saule ir daļiņa zvaigžņu, un visa šī enerģija ir tur, augšā. — Žņaugdams plaukstā kon­taktdakšu, viņš rādīja kaut kur tumšajos griestos.

—   Tā ir saprātīgās pasaules daļa, un mēs droši vien sarīkosim īssavienojumu Visuma mērogā.

Mahass bija satriekts, tomēr neatlaidās.

—   Spraud tik iekšā, vecīt! Es, brāl, saprotu, tev taisnība, bet šausmīgi gribas redzēt, kā visas tās spul­dzītes degs.

Heijerijs Firsts dziļi ievilka elpu un iesprauda kon­taktdakšas misiņa spailes rozetē.

Parādījās liela, gaišzila dzirksts. No piecdesmitki- lovatu transformatora, kas atradās pagrabā, strāva sāka plūst caur kontaktbloku uz Heijerija Firsta agregātu.

Elektriskajās ķēdēs radās pārslodzes, un ķēdes pār­vērtās savā pretstatā. Magnētiskie lauki, strauji pie- sātinādamies, izraisīja magnētisko histerēzi. Frekven­ces nobīdījās, detektējās, novadot pulsāciju uz neiz­protamām atonālām harmonikām. Elektrooptiskās ierī­ces iedegās un noregulē jās fokusā. Elektromehā­niskās iekārtas sāka griezties dažādos virzienos un pat pārgrupēties. Šķīvjveida antenas pagriezās un tā ari palika. Arī lauki sāka ietekmēt cits citu. Notika kaut kas tāds, kas nebija ne elektrisks, ne magnē­tisks, ne mehānisks, ne ari optisks, kaut gan tam pie­mita visas šīs pazīmes; tas pieteica savu patstāvību un nodibināja ar pasauli tādus sakarus, kādu vēl ne­kad nebija bijis.