Mahass bija drosmīgs cilvēks un pirmais atsedza seju un pavērās apkārt.
— Oho, — viņš klusā izbrīnā nočukstēja. — Tu tikai paskaties uz šito!
Heijerijs Firsts paplēta pirkstus. Pie agregāta, kas tagad bija pavisam sašķiebies un tā sastindzis, stāvēja Kaut Kas divpadsmit pēdu garumā, mazliet līdzīgs cilvēkam, bet stūrains kā kubistu skulptūra. Šis Kaut Kas bija darināts no mirdzoša, luminiscējoša metāla, plastmasas un vēl kā cita. Uz masīvājām kvadrātveida krūtīm iezīmējās apgaismots panelis, uz kura ātri iedegās un dzisa savādi hieroglifi, bet no nelielā, tīklotā atvēruma milzīgajā dīvainas formas galvā plūda neskaidra murmināšana.
Labu brīdi Mahass no pārsteiguma neattapa pat muti aizvērt, tad viņš uzrunāja Heijeriju Firstu.
— Brīnums kas brīnums! Nē, nu īsts brīnums, Hei- jerij!
Heijerijs kautri paraustīja plecus.
— Mans darbs, — viņš teica.
Paraboliskā protuberance pavirzījās uz viņu pusi un tikpat kā aprija teikto.
Uz dīvaiņa krūtīm atkal sāka mirgot ugunīgie hieroglifi un, spoži uzliesmojuši, izveidoja pazīstamus vārdu savienojumus:
VALODAS CIKLS
NOTEIKT VALODU
MUTISKA PĀRBAUDE
No skaļruņa agrāko neskaidro murdu vietā atskanēja melodisks alts:
— Valodas paraugu atlase pabeigta. Valoda noteikta. Sazināšanās veids: atmosfēras spiediena mo- dulācija. Valoda klasificēta par senangļu. Vai tā ir, ser?